20170629_142359

Pētījums „Ēku renovāciju ietekme uz klimata pārmaiņām un iedzīvotāju energoefektivitātes paradumiem”


Summary

No 2015. gada maija līdz 2016. gada aprīlim piecās Latvijas pilsētās tika veikts pētījums “Ēku renovāciju ietekme uz klimata pārmaiņām un iedzīvotāju energoefektivitātes paradumiem”. Tā ietvaros tika meklētas atbildes, kā motivēt Latvijas iedzīvotājus atjaunot savas mājas, kuri ir tie jautājumi, kas satrauc māju iedzīvotājus saistībā ar atjaunošanas procesu un kāds pasākumu kopums ir jāīsteno daudzdzīvokļu mājās, lai panāktu maksimālu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu.

Aicinot iepazīties ar pētījumu, Vidzemes plānošanas reģiona Energoplānošanas eksperts Dzintars Jaunzems raksta:

Pētījums „Ēku renovāciju ietekme uz klimata pārmaiņām un iedzīvotāju energoefektivitātes paradumiem” tika veikts ar Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta atbalstu.

Pētījumu veica „Ēku saglabāšanas un energotaupības birojs” (vadošais partneris) kopā ar partneriem – sabiedrisko organizāciju „Dabas resursu pārvaldības tīklojums” (Community-Based Natural Resource Management (CBNRM) Networking) un Rīgas Tehnisko universitāti.

Galvenais pētījuma mērķis ir izstrādāt konkrētas rekomendācijas un sniegt pierādījumus politikas veidotājiem, pašvaldībām un projektu attīstītājiem, lai panāktu aktīvu visaptverošu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanu Latvijā. Pētījuma metodoloģija apvieno gan antropoloģiju, gan vides inženierzinātnes, tādējādi savienojot kopā sociālos un tehniskos faktorus. Pētījums tika aplūkotas 50 daudzdzīvokļu ēkas (25 atjaunotas un 25 neatjaunotas ēkas) piecās pilsētās (katrā pilsētā 10 ēkas) – Rīgā, Daugavpilī, Ventspilī, Salaspilī un Dobelē.

Pētījumā uzmanība ir pievērsta ēku atjaunošanas procesam tieši no iedzīvotāju skatu punkta. Tas ļauj labāk izprast ēku iedzīvotājus, kā arī pierādīja faktu, ka iedzīvotājiem nav nepieciešamo organizatorisko, finansiālo, tehnisko un juridisko zināšanu, lai izstrādātu un īstenotu labas kvalitātes projektus. Tas arī apstiprina praksē esošo situāciju, ka iedzīvotājiem termins „energoefektivitāte” praktiski neko neizsaka – lai arī tas tiek plaši lietots politikas plānotāju, speciālistu un ekspertu vidū.

Pētījumā iegūtie secinājumi ļoti labi raksturo esošo situāciju kāda ir daudzdzīvokļu ēku iedzīvotāju dažādā attieksme un redzējums par ēkas atjaunošanas jautājumu. Turklāt, secinājumi parāda, kāpēc pozitīva lēmumu pieņemšana ir problemātika ar daudzslāņainu dabu, aptverot subjektīvos (iekšējos šķēršļus un motivāciju) un objektīvos (ārējos šķēršļus un motivāciju).

Piedāvātie priekšlikumi ir balstīti uz iegūtajiem secinājumiem un aptver gan iedzīvotāju pašorganizēšanās priekšnoteikumu radīšanu (piem., pašvaldības atbalsts dzīvokļu īpašnieku biedrību izveidei, atjaunošanas dokumentācijas izstrādei u.c.), gan standartizētāku pieeju atjaunošanas procesam (piem., minimālais ēku atjaunošanas pasākumu kopums, būvdarbu veicēju reģistrs, dažādie finanšu instrumenti (granti, ESKO u.c.).

Šis pētījums ir noderīgs informācijas avots visiem (no ēkas iedzīvotājiem līdz pat valsts politikas veidotājiem), kas ir saistīti vai darbojās daudzdzīvokļu ēku sektorā.

Pētījums pieejams: Ēku renovāciju ietekme uz klimata pārmaiņām un iedzīvotāju energoefektivitātes paradumiem